Ko darīt, ja
notiek nelaimes gadījums?

Nelaimes gadījums

Pašnodarbinātajiem personu aprūpētājiem un aprūpētājiem ir pienākums noslēgt vienošanos ar aprūpējamo personu, viņu piederīgajiem vai pārstāvības personām (aizbildnis, juridiskais pārstāvis, preventīvie pārstāvji), ar kuriem ir jāatrunā vadlīnijas ikdienas un ārkārtas gadījumos. Pamatnostādnes vajadzētu noteikt jo īpaši Izpratni vai piederīgo personu, modicīniskā peronāla vai iestāžu kontaktus, gadījumā, ja aprūpējamajai personai redzemi kļūst sliktāk. Darbības pamatnostādnes ir jānosaka pakalpojumu līgumā. 
> Ja ārkārtas gadījumā aprūpējamajai personai smagi pasliktinās stāvoklis, jo īpaši, ja ir konstatēa aizdusa, slikta dūša, ģībonis, paralīze, krampjveida, sāpes sirdī, tad nekavējoties jāziņo glābējiem (144).
> Ir jānosaka pirmās palīdzības pasākumi.
Gadījumā, ja aprūpējamās personas stāvoklis krasi pasliktinās, ir jāievēro aprūpes līgumā noteiktās darbības,piemēram, jāizsauc ģimenesārsts.
> Ārkārtas situācijā vai arī aprūpējamā veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā ir jāinformē piederīgie saskaņā ar līguma vadlīnijām.

Vietas maiņa

Pašnodarbinātu personu aprūpētāju pienākumi ietver arī praktisku sagatavošanos vietas maiņai. Tas ietver arī organizatoriskos jautājumus, kas skar šādas izmaiņas (piem., Kā pasta nodaļas maiņa, radi un paziņas piekrīt sameklēt jaunas mājas mājdzīvniekam).

Ir ieteicams, līguma beigšanas gadījumā, palīdzēt  </bx>vides maiņas gadījumā pārvācoties. Tomēr var vienoties, ka pašnodarbinātais personas aprūpētājs vai aprūpētāja veic savus pienājumus arī noteiktu laiku pēc noteiktas izmaiņas (piem. dzīvokļa uzkopšana pirms tā nodošanas).

Slimība

Redzot aprūpējamās personas pirmās slimības pazīmes vai ārēja stāvokļa pasliktināšanos, ir jāizsauc ārsts. Tāpat ir jāinformē tuvinieki. Ārsts vai Ārsts izlems, vai un kā aprūpēto personu varētu aprūpēt mājās vai arī tā tiks uzņemta slimnīcā. Slimības gadījumā, aprūpes līgumspaliek spēkā, ja viennav noteikts, ka uzturēšanās slimnīcā nav skaidri izbeidz līgumsaistības. Aprūpes uzņēmumiem ir savi pakalpojumi – cik vien iespējams –  jāsniedz citiem, un aprūpētajai personai irjāizmaksā atlīdzība.

Nāve

Ja aprūpējamā persona mirst mājās, nāves konstatētājai vai konstatētājam (galvenokārt sabiedrības veselības aprūpes speciālists vai ģimenes ārsts), ir jāapskata pacients, lai konstatētu nāvi. Nekavējoties ir jāinformē radinieki.
Jebkurā gadījumā aprūpes līgums beidzas pēc aprūpējamās personas nāves iestāšanās. Saņemtie avansa maksājumi par pakalpojumiem ir jāatmaksā, sadalot tos daļās. Ir jānorāda gala norēķins uzkaites grāmatā.

Aprūpētāja vai aprūpētājs saslimst

Aprūpes uzņēmumos nodarbinātajiem personu aprūpētājiem un aprūpētājām ir pienākums nodrošināt noteiktos pakalpojumus. Ja viņi – vienalga kāda iemesla dēļ – tos nevar veikt, viņiem ir jāparūpējas par aizstājēju. Ja aprūpētāja vai aprūpētājs no tā saslims, tad aprūpes tiesības jāpiešķir citai personai. Pārstāvim ir jānodrošina visi pakalpojumi, kas sākotnēji bija uzticēti uzticamajam aprūpes uzņēmumam. Nav atsevišķa aprūpes līguma , kas tiktu noslēgts starp aprūpēto personu un aizstājēju. 
Arī aizstājējam ir nepieciešama personu aprūpes licence.
Vadlīnijās var ietvert atsevišķu punktu par rīcību aizstāšanas gadījumā.

Attiecībā uz pārstāvību, ir ieteicams, ka pašnodarbinātie to pārstāvniecību līgumā nosaka pabalstus, kas maksājami par aizstāšanu un kuru alga tiek noteikta šim nolūkam.

Aprūpētāja vai aprūpētājs mainās

Ja divi (vai vairāk) aprūpes uzņēmumi ir atbildīgi par vienu personu, tad pastāv viens aprūpes līgums starp aprūpējamo personu un aprūpes uzņēmumu. Aprūpējamajai personai pašai nekas nemainās – izņemot personas aprūpētājam vai aprūpētājai. Arī personu aprūpētājiem un aprūpētājām nekas nemainās. Divu vai variāku nedēļu prombūtnes gadījumā neapturiet savu uzņēmējdarbības licenci. Arī izbraucot no Austrijas –jums nevajag atteikties no deklarētās dzīvesvietas Austrijā.

Pārstāvis var veikt medicīniskas darbības tikai tad, ja ir dots veselības profesionāļu akcepts – pēc atbilstošas apmācības. Darbības vadlīnijās var tikt veiktas arī citas vienošanās, piemēram, gadījumā, ja pašnodarbinātais personu aprūpētājs vai aprūpētāja saslimst (piemēram, izvairīties no tiešas saskares ar personu, kas jāuzrauga).

Darbības līgums var ietvert arī noteikumus par atbildīgās personas periodisko maiņu , piemēram, informācijas nosūtīšanu par personas stavokli, uzraudzībs dokumentu vai mājsaimniecības grāmatas nodošanu.