Vai Lejasaustrieši un Lejasaustrietes var saņemt pašnodarbināto personu aprūpi?
ES valstu pilsoņiem, EEZ dalībvalstu un Šveices piederīgajiem ir noteikta pārvietošanās brīvība, un viņi var veikt komercdarbību Austrijā. Citu valstu pilsoņiem, tā sauktajiem trešo valstu piederīgajiem, ir nepieciešama uzturēšanās atļauja. Ja vēlaties veikt pakalpojumus Austrijā kā uzņēmējs, jums ir jāreģistrē sava uzņēmējdarbība Austrijas uzņēmumu reģistrā. Ja jūs veicat aprūpes pakalpojumus no ES, EEZ vai Šveices, īpašos apsākļos jūs drīkstat veikt komercdarbību austrijā arī, ja esat reģistrēts jūsu dzimtenē.
Profesionāli vietējie starpniecības uzņēmumi rūpējas par to, ka Jūs vai jūsu piederīgie tiek aprūpēti no uzticamiem personu aprūpētājiem.
Kas notiek, aprūpējamajai personai parādās slimības simptomi vai notiek negadījums?
Ārkārtas situācijā, piemēram, ja notiek būtiska aprūpējamās personas stāvokļa pasliktināšanās, ir jāievēŗo aprūpes līgumā noteiktās vadlīnijas, kā ir jārīkojās šādās situācijās, piemēram: glābēju vai ģimenes ārsta izaukšana, pirmās palīdzības veikšana, tuvinieku informēšana.
Kas notiek personas aprūpētāja vai aprūpētājas īslaicīgā vai patstāvīgā prombūtnē?
Pašnodarbinātajiem personu aprūpētājiem un aprūpētājām ir pienājumus veikt pienākumus saskaņā ar līgumā atrunātajiem pakalpojumiem. Ja jūs tos nevarat veikt, vai arī vēlaties doties ceļojumā, jums ir jāatrod aizstājējs. Starp aprūpējamo personu un aizstājēju netiek slēgts aprūpes līgums Aizstājējs var tikt brīvi izvēlēts no pašnodarbinātajiem personu aprūpētājiem un aprūpētājām, tomēr ir ieteicams par izvēli konsultēties ar aprūpējamo personu vai tās tuviniekiem. Ieteicams izveidot vienkāršu līgumu starp pastāvīgo personas aprūpētāju un aizstājēju.
Brīdinājums:
Aizstājējs medicīniskas darbības var veikt tikai tad, ja tās ir atļautas no veselības speciālitstu puses un aprūpētājs ir saņēmis instruktāžu.
Kā notiek divu vai vairāk pastāvīgu personu aprūpētāju maiņa?
Ja par vienu personu rūpējas vairāki personu aprūpētāji, kas ir uzskatāmi kā aprūpes uzņēmumi, tad ar katru personas aprūpētāju tiek slēgts atsevišķs aprūpes līgums.
Ir ieteicama vadlīniju izveide saistībā ar aprūpētāja maiņu, īpaši pievēršot uzmanību aprūpētās personas stāvoklim un saimniecības uzskaites žurnāla papuldināšanai.
Kādi līguma noteikumi ir jāņem vērā pašnodarbinātajiem personu aprūpētājiem un aprūpētājām?
Īpaši ir jāievēro reģistrēšanās kārtība, noteikumu ievēŗošana, kā arī noteikto vadlīniju ievērošana, jāpievērš uzmanība visam, kas saistās ar aprūpējamās personas dzīves kvalitāti un veselību, jāspēj sastrādāties ar citām personām, kas iesaistītas personas aprūpē un jāspēj ievērot pilnīģa konfidencialitāte, veicot šos pakalpojumus.
Kāda pašnodarbināto personu aprūpētāju uzvedība tiktu uztverta par neprofesionālu?
Kā neprofesionālu uzvedību var uztvert, kad personas aprūpētājs nedara savus pienākumus patiesi
- Sniegt pakalpojumus, neesot par to apvainojies vai aizskarts
- Veikt maksājumus vai pienākumus, kurus aprūpētājs nav tiesīgs veikt
- uzticētos objektus vai vērtības patstāvīgi paturēt
Kā beidzās atbalsta līgums?
Vai pakalpojums noslēgts līgums uz laiku, tas beidzas ar norādīto datumu. Līgumu var izbeigt pēc aprūpējamā aiziešanas vai arī pēc personīga lūguma beigt aprūpi. Saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem ir vēl viena iespēja atcelt līgumu, kad starp līguma partneriem ir zudusi uzticēšanās, kas padara neiespējamu aprūpes līgumā iesaistīto turpmāko sadarbību.
Fakti un skaitļi
Cilvēku īpatsvars, kas ir 65 gadus veci vai vecāki, 1990. gadā Austrijā sasniedza 14,9 procentus, 2014. gadā skaitlis bija pieaudzis līz 18,4 procentiem. Un 2030. gadā statistika paredz 23 procentu iedzīvotāju, kuru vecums pāŗsniedz 65 gadu vecumu. (Avots: Austrijas statistika)
Mūža ilgums vīriešiem piedzimstot sasniedza vidēji par 72,2 gadus 1990. gadā, un 2014. gadā tas jau bija palielinājien līdz 78,9 gadiem. Līz 2030. gadam ir gaidām austriešu vīriešu dzīves ilguma pieaugums līdz 82 gadu vecumam. (Avots: Austrijas statistika)
Jau 1990. gadā vidējais dzīves ilgums Austrijas sievietēm bija 78.9 gadi. Līdz 2014. gadam tas bija pieaudzis līdz 83,7 gadiem. Līdz 2030. gadam statistika paredz turpmāku pieaugumu līdz 86,7 gadiem. (Avots: Austrijas statistika)
1990 aptuveni 814.000 austriešu dzīvoja vienas personas pārvaldītā mājsaimniecībā, 2014 gadā tie bija 1.395.000 cilvēku, pēc statistikas aplēsēm, 2030. gadā šim skaitlim būtu jāpieaig līz 1.617.000. (Avots: Austrijas statistika)
pēc pašreizējiem aprēķiniem, pašlaik Austrijā dzīvo 115000 līdz 130,000 cilvēku, kas ir slimi ar demenci.. Tikai nepārtrauktā vidējā vecuma pieauguma dēļ eksperti un ekspertes paredz šī skaitļā dubultu pieaugumu.
2050. gadā par demences slimniekiem kļūs aptuveni 17 darbspējīgi austrieši un austrietes. 2000. gadā šī attiecība bija no 1 līdz 60, 2010. gadā no 1. līdz 50., 2020. gadā būs no 1 līdz 40. (Avots: Austrijas demences ziņojums 2014)
Laikā no 2007. līdz 2015. gadam, gandrīz 170,000 cilvēki austrijā ir reģistrējuši personu aprūpi.
2015. gadā Austrijā bija aktīvi labi ja 57.000 pašnodarbinātie personu aprūpētāji un aprūpētājas, gandrīz 77000 piederēja stāva uzņēmējdarbības licence.
Lielākā daļa pašnodarbinātie personu aprūpēji un aprūpētājas nāk no ES valstīm Slovākijas, Rumānijas, sekojot Ungārijai.
PADOMS
Profesionāli vietējie starpniecības uzņēmumi rūpējas par to, ka Jūs vai jūsu piederīgie tiek aprūpēti no uzticamiem personu aprūpētājiem.
Saskaņā ar aptauju, 90 procentu pašnodarbināto personu aprūpētāji un aprūpētājas ar darbu Austrijā konkrētā ģimenē ir ļoti apmierināti. Vairāk nekā 80 procentu ir ļoti apmierināti vai apmierināti ar viņu vispārējo situāciju kā personu aprūpētājiem Austrijā. Apmēram 60 procenti atzīst, ka jūtās kā ģimenes, kurā viņi sniedz savus pakalpojumus, loceklis.
